 (www.feini.lv) |
| : It kā vienkāršas lietas... |
| Vienam vīram bija labi, bet pēc tam viņam kļuva slikti. Un viņš nomira. Bet viens cits vīrs brauca pa tiltu, iekrita upe un noslīka. Divi vīri sakāvās. Viens iedeva otram ar cirvi starp acīm. Un tas nomira. Bet pirmo vīru nošāva. Vēl vienam vīram nosprāga govs. Pēc tam viņam nosprāga visas aitas. Un pēc tam visas vistas un cūkas. Un pēc tam nomira sieva. Bet pats vīrs dzīvs, un nekas... Brauca pa ceļu vīrs. Skatās - maiss ar mēslojumu... O, domā, tūlīt es to nosperšu. Un nospēra, krupis! Vienreiz vīrs iesēja rudzus, bet izauga kviesi. Vīrs nobrīnījās un iesēja auzas, bet izauga apini. Vīrs atkal nobrīnījās un iesēja zirņus, bet izauga kukurūza. Vīrs pavisam nobrīnījās un neko neiesēja. Un nekas neizauga. Bet vīrs nomira badā. Vienā ciemā dzīvoja vīrs. Citā ciemā dzīvoja sieva. Vīrs ara zemi un pļāva sienu. Sieva maizi cepa un govi slauca. Pēc tam vīrs nomira. Un pēc tam sieva nomira. Abi tā ari ne reizi nesatikās. Vienam vīram prasīja: ko viņš darījis augusta puča laikā. Bet viņš ņēma un nošāvās. Tad par ministru nozīmēja citu viru. Vienam vīram bija sapnis - piedzerties līdz velniņiem. Vienreiz viņu uzlūdza uz kazām un tur viņš piedzērās līdz velniņiem. Un nebija vairs vīram sapņa. Vienam viram patika paest. Vel vienam viram patika pagulet. Tresajam viram patika iedzert. Ceturtajam patika stradat. Ta vins ari stradaja: izsalcis, negulejis, skaidra un dusmigs. Vienam vīram bija ūsas kā Staļinam, zābaki kā Staļinam, pīpe kā Staļinam, balss kā Staļinam. Dzīvoja viņš Kremlī. Visi domāja, ka viņš ir Staļins. Un pats vīrs arī tā domāja. Pēc tam viņš nomira. Tagad neviens nezin, kas īsti bija tas vīrs? Viens vīrs iesēja kukurūzu un sāka gaidīt ražu. Bet bieži viņam kukurūzu visu izmīdīja. Viens vīrs prata taisīt svilpes. Savā mūžā viņš uztaisīja 999 999 999 svilpes. Bet kad saka 1 000 000 000 taisīt, tā pēkšņi nomira. Sirds neizturēja. Viens vīrs nospļāvās uz grīdas un izberzēja ar zābaku. Visi izlikās nemanām. Tad viņš nometa uz grīdas izsmēķi un izberzējā ar zābaku. Visi atkal izlikās nemānām. Tad vīrs saka skaļi lamāties. Visi atkal izlikās nemanām. Tad vīrs palika pavisam bezkaunīgs un sāka neķītri uzmākties sievietēm. Visi neizturēja un izgāja no istabas. Gāja vienreiz vīrs uz mežu pēc sēnēm. Ta bija pēdēja reize, kad viņu redzēja. Bet sēnes tajā mežā aug milzīgas. Žēl, nav tikai kam lasīt. Vienam vīram patika urķēties degunā. Un tas viņam tik ļoti gāja pie sirds, ka viņš sev degunu cauru izurķēja. Aizgāja pie ārsta, tā un tā, ar cauru degunu dzīvot nevaru. Paldies Dievam, ārsts labs trāpījās, paņēma adatu ar diegu un aizšuva caurumu. Urķējies vien, vīrs! Vīrs izlasīja avizē, ka amerikāņi izsēdušies uz Mēness. Tad vīrs izgāja dārzā un apēda burkānu, rāceni, bieti un zirņus. Un pēc tam aizgāja uz ateju un ar to avīzi noslaucīja pakaļsu. Viens vīrs prata runāt hindu valoda. Tikai nebija neviena ar ko viņam sarunāties. Sāka pats ar sevi runāt un sajuka prata. Būtu vēl sanskritu zinājis, vispār laikam nomirtu. Viens vīrs sacerēja dzejoli, pierakstīja to uz lapiņas un aizgāja uzpīpēt. Bet sieva to lapeli izmantoja iekuram. Vīrs ka to uzzināja, nobalēja, aizgāja uz klēti un pakaras. Laikam loti labs dzejolis bija. Viens vīrs cītīgi mācījās karatē. Pēc tam viņš izmācījās karatē. Tad viņš izgāja pagalmā un visu acu priekšā ar pliku roku pārsita ķieģeli. Pēc tam viņš iegāja atpakaļ mājā un sāka mācīties matemātiku. |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |