Ak , mīlestība!
Tu-kā jūra...
Klīst selgā
Viena pati bura...
Bet, ne jau ilgi
Viņai klīst,
Tai pietuvosies
Cita drīz.
Ik katra dzīve
Ir kā jūra,
Un kāda
Osta, kurā stūrēt,
Tev ejot laulībā
Ir dots,
Tad jāpamet gan
Laiva, plosts...
Pa cietu zemi
Nākas iet,
Par "burāšanu"
Aizmirstiet,
Vien
"Lidināties mākoņos",
To amors atļaus,
Vietu dos. |