.
Graujošā patiesība
Cik skarba tu,
Tu sirdi žmiedz
Un pie zemes triec!
Nespēkā paliekot
Akli tveru rokas
Kas palīdzēt spētu,
Bet viss lieki,
Jo pats nespēj'
Sev palīdzēt...
Viss šķiet
Kā akā iegrimis
un neredzams,
Joprojām akli
tverot nesatveramo... |