Savādi cilvēki lepni
Caur stiklainiem logiem veras
Pasaules kronis noteicis ceļu
Tie laimi ķerot uz priekšu speras
Bez filtriem un ar naivu seju
Tie uzaicina bezjēdzību uz deju
Kad kairinājums apsīcis
Vai iepriekšējais apnicis
Tad nākamais skaisti iepakots
Caur tālrādes ekrāniem tiek iebarots
Dzīve tāda vienkārša var šķist
Cilvēks mazais satek klišejās
Lūdzas baznīcās un mošejās
Pazaudējis sevi izmisis
Atpakaļ iegrimis
Trulo smaidu atguvis |