 (www.feini.lv) |
| Lāsmuks : Ilūzija - īstenības varā |
| Stāvu jūras malā Raugos kā viļņi sitas pret klinšu trauslajām sienām..... Redzot kā kaijas lido, Redzot klinšu novārgušās sienas..... Aizdomājos par dzīvi kas vēl priekšā. Dzirdot savu atbalsi - saucienu pēc tevis..... Dzirdu sev aizmugurē kādu čukstam "es būšu te, nebaidies!" Nezinot kas esi, pagriežos, Bet neviena nav... Ilūzija?! Kas tā var būt, kas pārņem mani sava varā??? Dzirdot ka klintis sauc "ej pie viņa - viņš gaida tevi" Nodomāju - ilūzija?! Bet dzirdot atkal balsi..... Aizskrienu, jo paliek bail.... Aizskrienu tur...tālāk kur izrādās Stāvi tu ar rozi rokā... Tu sniedz to man ar smaidu sejā. Bet es nesaprotu..... Ilūzija?! Sapnis?! Murgs?! "Nē...īstenība!? Dzirdu tevi sakām.... "Nāc līdzi, un esi kopā ar mani!" |
| (04.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |