 (www.feini.lv) |
| Kaiva Anna : viņš sapratīs. |
| [.h.] Varbūt ne tā,kā parasti, Mēs viens otram tikām atrasti.. Bet tad,kad esam kopā salikti, Mēs patiešām kļūstam īpaši. Un pat ja līdz šim man neveicas TEVI redzēt,jo neveiksmes nebeidz notikt, Es pagaidām varu no TAVAS esības pārtikt, Jo kādreiz dzīvei tas sāks apnikt.. Un visjaukākajā,zvaigžņu pilnā vakarā manas acis un lūpas TAVĒJĀS varēs tomēr satikt. Un varbūt pat klausoties TEVĪ, Mana sirds, pilna laimes, varēs blakus tavējai aizmigt. [12./13.o9.] |
| (14.09.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |