Šorīt saule
spēlējas ar maniem matiem,
tos piesaistu nu svešiem skatiem...
Citus nevēlos,
tik tavus gaidu es,
lai beidzot tuvas būtu mūsu dvēseles...
Cik ilgi spēšu gaidīt,
nezinu to teikt
vai atkal dienas gribēs mani žēlot?
Jārod spēks man
atkal jaunu dienu sveikt,
kaut prieku sirdī, varu tikai tēlot..
Tu jautā, kāpēc
man tas vajadzīgs,
ka ilgojos sapratnes, divvientulības -
nu parādi,
kuram tas ir vienaldzīgs,
kurš spēj būt laimīgs - bez mīlestības...? |