Vakari ir nežēlīgi
Tie satver sirdi savās spīlēs
Un spiež ar varu asaras no tās
Palēnām
Vienu pēc otras
Es vēlos, lai tu atnāc
Kad saule riet
Un nosauc mani par savu
Pieradini mani
Un es tev piederētu
Tu mācītu mani mīlēt un smaidīt no jauna
Izšķirotu manus sapņus no murgiem
Un novērstu apkārtējo
Žēluma pilnos skatus
Es vairs nebūtu ''es''
Es būtu ''mēs''
Es vairs neraudātu vakaram
Es asaras atdotu tev
Atdotu tās ar prieku
Miers visapkārt
Vakars ir klāt ar savām spīlēm
Saule riet... |