Stāvu upes krastā un raustu štrumbantes savas.
Tur ūdeņos pretī mēdās aizdomīgs smīns.
Es paņēmu līdzi divas smilšu kravas:
Celšu pilis un tad tiks atkorķēts lēts vīns.
Stāvot krastā ar glāzi rokās, par grūstošām pilīm paceļot tostu,
Es garāmgājējiem neatbildēšu kā man šobrīd sokas.
Bet triekšu tos uz tuvāko pasažieru ostu,
Lai līdzi manām smilšu pilīm viļņos lokas. |