pa atvērtu logu
putekļiem pārmocīta nakts
melnos apakšsvārkos
iezogas un noskūpsta tevi
es to arī jūtu
zem zvaigznēm
paslēpies mazs sauleszaķa noslēpums
ar nozagtiem stariem
pārrodas mājās un noguļas tev blakus
es to arī jūtu
aizmirstie sarkanie burti
cenšas laiku piekrāpt
spēlējot paslēpēs
pazūd starp taviem matiem
es to arī jūtu
auksts ziemeļu ledus
iesprūst tavā vēnā
tu kļūsti nedaudz zils
plombīra saldējuma vēsumu tavās acīs
es to arī jūtu
noslēpumains traks klauns
smaržīgu ceriņu dienā
aizved tavu smaidu
un pārdod to nelegālā vergu tirgū
un tu neesi vairs mans |