 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Saprotot sāpi. |
| Nav mūsu sirdis radītas no dzelzs, Reiz arī tavās krūtīs sāpes dzels, Un tad tu raudāsi un žēlās kliegsi, Bet citiem palīdzēt sev tomēr liegsi. Tad skumjās grimsi, dzīvi sodīt sāksi Un citiem pretī dusmīgs, skumīgs nāksi, Tev liksies, visa pasaule pret tevi stājas, Un katrs koka zars uz tevi šalcot rājas. Tev nepatiks nekas no visa, kas tev sniegts, Tev liksies, viss, kas labs, tev dzīvē ticis liegts, Un gribēsi pie paša velna visus ļaudis triekt, Un pat uz klusējošiem stabiem virsū skaļi kliegt. Tā skriesi tu, kad nebūs tev, kur savu sāpi likt, Tu nespēsi tad vaļā vairs no smagā sloga tikt, Un atcerēsies tu, tos visus, kas uz tavu pusi Reiz kliedza, kurus nesaprazdams nolamāji klusi. Tu tagad zini, ko tie savās krūtīs juta, Kad dvēsele aiz sāpēm sīkās drumslās drupa, Tie nekliedza uz tevi, uz citiem vēl ne tik , Tiem vienkārši tai brīdī, kur sāpi nebij' likt. |
| (13.12.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |