Pirms 10 minūtēm... spontāni.
Ar skaudību jāskatās man uz ielām
Visi pa pāriem, man jāiet vienam
Nav jēgas eksistēt pašam priekš sevis
Ne tāpēc kāds mums ir dzīvību devis
Ne skauž, bet drīzāk gan skumji
Būt vienam - aplami un dumji
Un katru reizi kad cenšos būt perfekts
Par draugu, ne partneri tieku es uztverts
Jo vairāk draugu, jo vientuļāks jūtos
Un nomocu sevi monologos stulbos
Jautā tu sev, kad? kur? kapēc?
Līdz beigās pats jau no sevis bēdz
Sak, labais nāk pie tiem kas gaida
Bet mēs jau zinām kāds tas laiks ir maita
Ar skaudību jāskatās man uz ielām
Visi pa pāriem, man jāiet vienam |