Almiņai.
Manu saulstariņ,
mazo kazlēniņ,
cik ļoti es Tevi mīlu!
Un, ja vien Dievs dotu,
vēl Tavu bērnu bērnus
un viņu mazuļus
samīļotu...
Bet,ja viņš teiktu:
"Ņem otru mūžu!
Ņem,ko smaidi?
Ko īsti gribi? Ko gaidi?"
Es iespēju šo neņemtos saglabāt,-
pret citu iemainītu
un lūgtu,
kaut viņš man ļautu
Tevi no visām
šīszemes sāpēm pasargāt!
Tad, kā labā feja,
burvju spārniem es Tevi skautu,
un, kā pasaku pūķis,
zilas ugunis Tavām nelaimēm
acīs spļautu,
bet Tavai vismelnākai dienai
sevi dotu par ķīlu-
tik ļoti ļoti
es Tevi mīlu... |