 (www.feini.lv) |
| Žanete : Mans laiks |
| Šis ir mans decembris, Mans draņķīgais laiks, Kurā priekam no manis noslēpties. Ja gribi, es atdošu tev, Šo brīnišķīgo laiku, ko par savu saucu. Tās bija manas krītošas lapas, Rudens drēgnuma jūtu salnās. Ar rudens lapām pa gaisiem aizlidoja sirds, pie manām durvīm pieklauvēja miers. Ar slapjām kājām es visu piebradāt steidzu. Vai drīkstu piesavināties arī vasaras tveici? Tā vismaz bija dzīva, līdz nesadega sevī. Un arī tagad tā dzīvo manī, parazitējot uz sniegpārslām gaisā. No pavasara es nevēlos neko! Vien vēlos, lai tas būtu ... Vēlos ielaist to sevī, taisot pavasara talku. Un dalīties it visā, kas ir pārāk skaists, lai pietaupītu. Skaistos ziedos, putnu balsīs katru rītu pamosties. |
| (09.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |