 (www.feini.lv) |
| Kaiva Anna : skatoties tagadnei acīs. |
| .. Tavi joki vairs nemaz nav smieklīgi.. un Tu vairs nemaz neesi tik mīļš,kā biji.. un visi Tava lielā cilvēka priekštati krita līdz ar vārdu – mēs -. Un tā nav tā skaņa, ar kuru nokrīt tās atbaidošās krāsas brilles. Tā ir skaņa,ar kādu Tu iekrīti atpakaļ savā smilšu jūrā ar četrām mazajām aizsargsienām, kurām vēl nespēj tikt pāri – vēl jāaug. Pagaidām Tavs prāts spēj aptvert vienas krāsas priekšmetus dažādās formās un starp tiem nebūt nav spēja atbildēt par saviem vārdiem. Vai kaut kas tāds,kā apziņa, ka katrai rīcībai ir sekas, kurām uz papēžiem min atbildība par tām.. par to,kādas tās ir un ko tās nodara. Bet man tomēr šķiet, ka tad, kad notiks Tava revolūcija un aizsargsienas kritīs, Tu – izveļoties no savām biksēm ar klipšiem malās – apjēgsi, kā bija patiesībā.. atcerēsies kopā ar mani visus tos ideālos notikumus, kurus izpostiji ar sava tipāža beigām. Bet paldies. Par visu. Paldies! [es negribu teikt, ka esmu tā,kas nekļūdijās.. arī es reizēm aizrijos ar smiltīm,kas mēdza plūst pāri malām.. bet atšķirība ir. Pat starp tām..] |
| (26.12.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |