 (www.feini.lv) |
| Žanete : Mīlestība ( kārtējais mēģinājums to definēt) |
| visdīvainākais šai pasaulē ir mīlestība, bet vēl dīvaināka ir tās rašanās. tā klusi uzrodas tevī no nezināmiem tālumiem un tur arī paliek, nemaz neprasot atļauju. mīlestība tur iesēžas un nelaiž tevi vaļā nekad. tā ir tik pašsaprotama sajūta, bet katru reizi pārsteidz tevi no jauna atstājot tevī savas pēdas un neļaujot sevi aizmirst. un ir labi, jo tu to nemaz nevēlies. visskaistākais un sāpīgākais ir mīlēt. bez īpašiem nosacījumiem, tikai cerībām un slēptām vēlmēm. pēkšņi tu tiec uzmests debesīs, bet otrajā brīdī jau atkal stāvi uz zemes vēl zemāk, nekā biji. lai cik ļoti tu arī kādu mīlētu, tas nedod tev tiesību, bet tikai pienākumu. pienākumu saprast un nepavēlēt. tā dod visdziļākās sāpes, bet tev tās ir jāiztur, ja reiz esi iemācījies mīlēt. mežonīga kā lauva, mīlestība spēj paveikt jebko. tā dod un ņem bez tavas prasīšanas, atņemot tev visdārgāko un pretī dodot sevi. tā sper kā zibens tik sāpīgi un nesavtīgi, paķerot tevi līdz tālēs, vien tev zināmās. mīlestība ir slimība, kas ķer jebkuru un ar kuru cilvēkam ir lemts slimot visu savu mūžu. pret to nav zāļu, un, reiz saslimis, vesels nebūsi nekad. tā spēj novest mokošās sāpēs, bet tu to pārdzīvosi, lai vēl un vēlreiz izciestu to pašu līdz brīdim, kad nebūs vairs sāpes un izzudīsi tu pats. mīlestība ir mūžīga... tai sākums ir katrs dzimušais, tāpēc tā neiznīkst, bet tikai vairojas. tā ir neaizmirstama, par to stāsta leģendas, un katrs to pieredz no jauna savā veidā un skatā. reiz sākusies, kaut kad sen, sen, tā dzīvo mūžīgi katrā no mums. |
| (09.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |