 (www.feini.lv) |
| binotaurs : ES esmu... |
| Dienasgrāmatās raksta pr to ko jūt, ko domā, kas noticis, par sapņiem, sakāvēm, cerībām, par visu kas ir uz sirds, ir pgājuši 2 mēneši kopš es domāju par vienu lietu kas neliek mani mierā..... kā tu vari pierādīt kādam, kad esi mainījies? Ja tu viņam to pateiksi, viņš domās ka melo, jo dzīvē it iekārtots tā, ka mums cilvēkiem, vieglāk palikt pie sava, neielaist savādākosavā dzīve, jo savādākais nes izmainjas, un tās mūs biedē, lai kā mums pašiem to gribētos noliegt, mēs baidamies no tā citādā, un tādēļ vieglāk ir teikt kad tu netici ka kads cits melo, jo tā tu sevi vari pasargāt. Svešais biedē jonezini ko tas atmesīs, un cilvēkam tik loti bail sāpju, ka viņš labāk paliek pelēcībā. Bet ja tu zinātu cik svarīgi man lai TU zinātu ka es ESMU mainījusies, bet es to nevaru pateikt, un arī parādīt ne. Tad kā tu no manis vari prasīt atklātību un uzticēšanos, ja netici tam ko saku, un ja rezdi tad noliedz. Gribas izkratīt sirdi, bet nav jau kam. Nevienam nau laika lai riazētos par kāda cita sāpēm, domām, atmiņām. Laika nav nekam. Un ja teiks ka saprot, tas krems pashai sirdī, jo kā tu vari saprast cita emocijas kuras tu pats nevari just? Katrs vienā un tajā pašā situācija jūt citādi. neatliek nekas cits kā rakstīt, pateikt papīram..... tas uzsūc sevī un paglabā... un tad tu pats vari izlasīt un varbū pašam sevi saprast ir vieglāk. |
| (02.01.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |