Pēc pusnakts vien tu mani sauc,
Kad ēnas redzēt nevar vairs,
Kad domas lido daudz jo daudz,
Un acīs redzams spīdums kairs.
Mēs naktī papildinamies,
Ne-dzerot,ēdot barību,
Bet gan ar domas skaidrību
Un vārdu nesakarību.
Un instingti ir spēcīgi,
Kad liesmo spoži sveces dakts.
Jau tāpēc vien mēs grēcīgi,
Ka sauci mani,kad ir nakts! |