Es izplešu spārnus,
Divus sniegbaltus spārnus,
Un paceļos debesīs,
Balti,kur mākoņi slīd...
Un, šūpojot kājas,
Tā sēžu uz viena no viņiem,
Es vēroju pamalē
Saullēktu-
Sākas tur rīts.
Es mākoņu māmiņai
Palīdzu noskalot ziedus,
Kam skropstās pēc nakts dusas
Sakrājies putekšņu miegs.
Pēc mirkļa jau mirgo
Uz ziedu lapiņām lāses,
Un dārdedze tiltu
Pār visu pasauli liec. |