*kaut kas no Rudens noskaņām
viss, kas es esmu,
ir dzeltena lapa,
noklīdusi no sava koka.
neviena pie kā pieķerties,
neviena kam nodoties.
tik vējš,
kas mani nes kaut kur
tik tālu uz ziemeļiem,
ka paliek pārāk auksti
un mans neiedomājamais egoisms
liek tiekties uz dienvidiem.
"tur būs siltāk"
mierina bezkaunīgā ietiepība.
bet dienvidos nav...
...nav neviena pie kā pieķerties,
neviena kam nodoties.
un es pazaudēju sevi
rudens vienaldzīgajā histērijā... |