Vakarzvaigzne debess malā 
Spīgo nebeidzamo stāstu... 
Nebūs mīlestībai gala – 
Vienmēr alksim siltu glāstu. 
 
Tālās zvaigznes aukstā gaisma 
Tavās rudzupuķu acīs. 
Skūpstu miklās lūpas kaismi, 
Neļauju neko tām sacīt. 
 
Vārdi apsteidz jūtas, plosa 
Vārdi apsola un viļ. 
Pāri laikam, aptveroša - 
Mīlestība gaismu šķiļ. 
 
Vakarzvaigzne apmulsusi, 
Gaida, kad mums labā burve,  
Pienākusi klusi, klusi 
Atvērs mīlestībai durvis. |