 (www.feini.lv) |
| Tilla Lilla : Pele |
| Melnā caurumā izgrauza baltu robu. Pele. Akla kā rudais runcis sētmalē. Kurla un aizlauztām ķepām. Nekas. Nu vienkārši nekas. Ne nu personība, Pat ne pelēka pele... Viņa ir nedzīva, Salkana un sēra... Sašauta sāpēs pēc riebīgā ideāla Un atkal pēc nekā... Pele. Akla, kā nekad vēl, Kurla, negribot dzirdēt, Negribot laboties. Viņa neuzzinās nekad, Es tev apsolu, Par mūs krāsaino Sauli. |
| (10.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |