Man palūdza uzrakstīt par atkritumu urnā izmestu smaidu. Lūk, kas no tā sanācis.
Kā burzītu papīra lapu,
Tu izmeti urnā smaidu.
Kā piedot tev tagad varu,
Ja sirds izdod smagu vaidu?!
***
Nedāvājiet smaidu,
Ja neziniet, kur to liek.
Vai pievieno kolekcijai,
Vai urnā pie soliņa sviež.
***
Smaids,
Apdauzīts pret urnas malu,
Tāds
Šķībs un nevajadzīgs guļ.
***
Pa parku, klīstot apkārt soliņiem,
Lai rastu kādu cigaretes galu,
Vīrs smaidu atrada...Tas bij' no tiem,
Kas urnās atstāti, tām ejot garām.
Smaids, kurš bij' dāvināts no sirds,
Bet nepieņemts un urnā iemests,
Nu, maisiņā pie smēķu galiem likts,
Šim vīram kļūs par daļu laimes. |