 (www.feini.lv) |
| Tilla Lilla : Putnubiedēklis |
| Tik aklas tās tavas rokas. Varbūt nesaprastās Un negribētās. Tās nesadzirdētās. Kurli pelēkās. Tik ļoti tās neiederas Manā pasakā ar laimi Un ar pīlādžogām. Noslāpēti, izsāpēti Kliedzieni un Mirklis saldas nāves. Tādas tavas rokas. Kā magoņu lauks- Tās vilinošas Un tomēr, tikai lauskas, spīdīgas... Cilvēki kā vārnas Skrien pie stikliņiem Un lauž savus Ilūziju spārnus. Un asarām acīs sev Izlūdzas piedošanu. Par to, ka neprot Lidot. Tās tavas rokas. Krustojums manā vēsturē, Ceļazīme kartē. Un es neprotos saprast Un atkal es aizlaužu tavus vārdus. Es vienmēr vēl Nesaprotu. Un tavas rokas... Tikai putnubiedēklis Manā ceļā. |
| (10.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |