 (www.feini.lv) |
| kagura : Vasaras nakts ilūzija |
| Mēs sēdējām dārzā, runājām, Blakus tu man, Blakus es tev. Mēs tērzējām klusi, čukstējām, Tu čukstēji man, Es čukstēju tev. Mēs turējām rokas kopā arvien, Tavējās manās, Manējās tavās, Sakļautas cieši, Man klēpī tās bij`. Līdz vakara norietam sēdējām, Čukstējām, runājām pusbalsī klusi. Rītausmā plīvurs no acīm man zuda, Apziņas mānekļi redzami kļuva : Ar klusiem vārdiem runā man dārzs – Es tikvien kā klausījos Sirdspukstos savos... |
| (26.01.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |