neaprakstāmo mežu pļava
tā aicina sev līdz
un saules zīda stari
tie burvībā tin
bet pasaule jau nav viena
tā griežas
griežas starp miljons tādu pašu
nebeidzami apaļu bumbu
tur dzīvo miljardiem salauzto siržu
miljardiem neatrasto mīlu
miljardiem pazaudēto sāpju
un kad trauslā mežu pļava aicina sev līdz
tu nevari atteikt
tā ir tava vājība
tu nokļūsi tur pat kur citi
tev nav izvēles
starp zelta gliemežvākiem
un melniem apvalkiem
tu esi tāds pats...
...tāds mazliet neaprasts!!! |