 (www.feini.lv) |
| Tilla Lilla : Lauskas |
| Vasaras lietus krūze Bez lauskām, Bez nopietnām sekām Un jocīgiem skatieniem- Aukstiem un neprasītiem. Zemeņu nav un nebūs. Krūze pilna līdz ūkai. Nav ne kur paslēpties, Ne kur pazaudēties. Nav ne māju, ne ķiršu skaņas, Nav kur izblamēties, Kur saplēst sapņus Un dalīt taureņu spārnus. Un ieelpot brīdi. Un sajust dubļus starp pirkstiem. Nekur nekā un neviena. Ne manis, ne cita, ne tā paša. Nekā, kur nepārnākt, ko apraudāt. Tikai lauskas, pie kurām Nav vērts pat uzkavēties. Tikai zeme un smiltis Bez īstas atmaņas Sagrābtas manās saujās, Un nosargātas kā pērles, Bez īstas atmošanās Dubļi kā ziepju burbuļi plīst. Man no sejas nobirst raibumiņi, Bet man pašai vairs nav kur birt. Vasaras krūze- pilna līdz malām, Ne kur apstāties, ne nokaulēties. Tikai lausku lauks aiz manis. Te vairs nav vērts uzkavēties. |
| (10.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |