Mans naids ir rimis,
Kaut bērns šis ir dzimis...
Sirds aizvainojumā sadeg,
Pār vientuļu ēku dzegām notek,
No atmiņu fragmentiem pārtiek...
Es neesmu princese ar stikla kurpi,
Kaut gaidu, kad nāksi mans aizliegtais KRUPI...
Un skūpstu,
Kas princi atmodinās Tevī,
Vēl neilgu laiku pietaupu sevī...
Nav mirkļa,
Kad par Tevi domas man rimtu,
Nav apstājas,
Lai jaunas dusmas dzimtu... |