 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Svešumā. |
| Sen jau aizmirsusies rupjas maizes garša. Nav vairs mātes satīts,zeltains Jāņu siers. Veras pasaule pie kājām varen plaša. Tomērt sirdī pazudis ir vēsais miers. Grūtā darba diena liek par sevi manīt. Arī veselība sen jau saka čau. Nākas svešā zemē svešus darbus darīt, Jo pie mājām paša kungiem naudas nav. Sapņos bieži redzu savas dzimtās mājas, Savus bērnus,kuri draiskojoties smej, Mīļās sievas slaido augumu un kājas, Suni pagalmā,kas nepārtraukti rej. Nav jau tā,ka svešā zemē nevar dzīvot, Tikai mājup velk kāds neizprotams spēks. Kaut pār mani lietus nepārtraukti līņā, Manā sirdī plosās savāds ugunsgrēks. Kā man pietrūkst sniega ziemas naktīs. Kā man pietrūkst Dzintarjūras smilts. Kā man pietrūkst latvju dziesmu taktis, Draugi,ģimene un mājas pavards silts. |
| (09.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |