sašvīkāta rūtiņu lapa
un nenoasināts B2 zīmulis
mētājas viņai somā
vakara pasaka beigusies
tagad jādodas tālāk
miegs nenāk
viņas lāsts ir nomods
pret rītu viņa iet
atstātās pēdas
kas liecina par esamību
tiek aizskalotas jūrā
neviens nezina
kur viņa skrien
tālāk tālāk
no mājām pretī zvaigznēm
nav laika gulēt
vēl priekšā miljards gadu
lai beidzot atkal
varētu sapņot
zvaigznes pa priekšu
daudz ātrāk traucās
cik muļķīgi dzīties
pēc grama siltuma
planētas neveikli
tukšas ceļazīmes mētā
jo nav vairs ko teikt
viņa pazūd šaubu ēnā |