Caur biezu miglu rītā,
Jau saules stari stīgo.
Un iereibušas balsis,
Kaut kur aiz meža līgo.
Hei,ganiņ,mazais ganiņ,
Tev laiks ir celties-mosties,
Vēl kamēr zālē rasa,
Tev laiks uz darbu posties.
Še ņem,tev ābols ķešā
Un rupjas maizes ņuka,
Lai stabulītē iepūst,
Pa dienu būtu duka.
Nu tavā varā paliek
Šīs brūnaļas un rukši.
Tu-pavēlnieks un valdnieks,
Un tie nav sapņi tukši.
Kaut salst tev kājas basās,
Un viens tu-pats sev palīgs,
Gan reiz tu kļūsi saimnieks,
Kas pats sev kalpus salīgs! |