 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Nakts pastaiga. |
| Laternas vēl ielas malā spīd. Mani soļi aizvien gausāk slīd. Varbūt pagaidīt,līdz ausīs rīts? Pēkšņi redzu,spoža zvaigzne krīt. Lūdzos zvaigznītei,kas krītot dziest. Bet vai vērts ir velti vārdus šķiest? Mīlu zudušo vairs neatgriezt, Sāpi sirdī nāksies tālāk ciest. Zvaigznīte,zvaigznīte! Nakts būs vientuļa bez tevis. Apstājies,apstājies! Paliec debesīs,kā agrāk. Pagaidi,pagaidi! Ļauj man izkliegt tavu vārdu, Jā! Bet ir par vēlu jau... |
| (21.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |