vai Tev kādreiz ir tā slāpis
ka būtu gatavs pat akmeni nodzert
un tik un tā
malks pēc malka
es slāpstu pēc Tevis
vai Tev kādreiz ir tā sāpējis
ka pat stājusies sirds nespētu līdzēt
meklē manās krūtīs
tur tās nav
tā pukst pie Tevis
varbūt Tu kādreiz esi raudājis
kad saule lēnām noslīkst jūrā
neviens tai nepalīdz izglābties
bet ko tur vairs
saule tik un tā bīstas no manis
bet varbūt Tev kādreiz ir drausmīgi salis
no manas dvašas logu rūtīs
parādās plūstošas leduspuķes
Tev neizdosies tās noplūkt
uzmanies..kūstošs
un kā būtu ar nebeidzamiem smiekliem
kad aiz laimes pat koka ēnā
vairs nevar noslēpties
un atzīties klusītēm
esmu Tava |