 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Stacijā. |
| Blāvais vakars Sen jau jumtiem pāri slīd. Negribu es gaidīt ilgāk, Kamēr pienāks jaunais rīts. Tu man solīji, Ka nāksi tad kad krēslos, Tomērt neatnāc,un atlaižos Es cietos krēslos. Kāpēc stacijā Man tagad jāsēž vienam. Skaistas meičas garām iet, Man gribas viņām līdzi skriet. Tomērt savaldos es Kā vien tik to spēdams. Lai tās meičas iet,es palieku Tepat vien sēžam. Vakars paiet stacijas krēslā sēžot man, Cilvēku drūzmā,kuri kā bites apkārt san. Vakars paiet,klausoties laukā,kā vilcieni dzied. Varbūt man celties un projām iet... |
| (23.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |