 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Pirmais skūpsts. |
| Es atceros,kā tevi pirmo reizi Ar negaidītu skūpstu pārsteidzu. Tu apmulsi un ātri projām steidzi, Bet es,kā rudens lapa noreibu. Man saldums ilgi rotājās uz lūpām, Jo tava smarža bij’ kā medains zieds. Tu toreiz pasmējies par manām jūtām Un ļāvi manai dvēselītei ciest. Pirmais skūpsts par visiem kvēlāks, Atmiņās tas iespiežas. Pirmais skūpsts par visiem dārgāks, To ik katrs atceras. Un kad sirds ir atkal pušu, Zaudētas ir cerības, Pirmais skūpsts man atkal Ataust amiņās. |
| (27.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |