 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Emigrants. |
| Gar jūras krastu pastaigājas vilks. Tāds mazliet noplucis,ar izspiedušās ribām. Tas meklēja kur stūrītis kāds silts, Par lāčiem domāja un viņu siltām migām. No krasta viļņiem delfīns pretīm nāk Un vaicā vilkam tas,kas meža brālim lēcies? Vilks delfīnam uz pleca raudāt sāk Un gauži sūdzēties,kā viņam nepaveicies. Kā lāči meža tribīnēs vien sēž Un citiem zvēriem neļauj pusi vārda pateikt. Bet vilkiem vispār desmit ādas plēš. Tiem neļauj medīt vairs un nodevas grib pacelt. Teic delfīns vilkam,mumsiem gan viss cool. Nāc mūsu valstībā un varēs normāl dzīvot. Kas gan,tēv vilciņ,šajā mežā tūr?! Nāc,iesim zives ēst un jūras viļņos līgot. Vilks nodomāja,nu gan veicas man, Nu beidzot varēšu kā baltais cilvēks dzīvot. Un atspēries no krasta ta ka skan, Tas burbuļodams nogrimst jūras dzīlēs. |
| (17.03.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |