Daudzi no mums dažreiz saka,
Ka katrs par kaut ko reiz kļūst,
Tik nebīsties, dzīve nav traka,
Tai tikai saprāta trūkst.
Pat, ja sniedz tūkstošiem moku
Un liek tev pa purvainēm brist,
Tur viņa blakus tev roku,
Kas turēs, ja gadīsies krist.
Lai arī ko uz mums tēmē
Un ko mums pārciest tā liek,
Dzīve tik šahu mēdz spēlēt,
Par laidņiem mums jāpaliek.
Dzīve nav traka, nav sūra,
Tai tikai saprāta trūkst,
Ja ar' tev diena ir grūta,
Laukums balts nākamais būs! |