 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Dēmons vai tikai cilvēks, kurš kļūdās? |
| Tu esot ideāls,perfekts bez gala, Jo piedzimi kur visu par velti dala. Tu drīksti ienīst un smieties par to, Par ko mirstīgais kļūtu par ieslodzīto. Tev atļauts viss,arī laupīt un zagt Un citiem kapu zem kājām rakt. Tevi nesodīs,jo likumi pieder tev, Kaut visu kas dārgs tu paņem sev. Tev vecāki meža būdiņā mīt, Nezina vai dzīvi vēl būs tie rīt. Solīji vakar,šodien un vēl... Apsolīt nekad tev nebūs žēl. Tev ir vien vārds,jo dvēseles nav, To melnam velnam tu tirgojis jau. Prātu zaudējis kliedz kāds kaut kur, Jo tev kāds līdzīgs tam sirdī dur. Izrauj no krūtīm ļaunuma bultu, Pārstāj reiz slavēt to mūžības kultu. Varbūt ar laiku ikviens saprast spēs- Mēs nedzīvojam dažādās pasaulēs. Tu neesi perfekts,tev trūkumu daudz, Tādēļ cilvēki tevi ar dēmonu jauc. Pienāks laiks,kad visu nožēlosi, Bet dvēseli savu nekad neatgūsi... |
| (21.03.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |