| Uzrakstīšu sniegā tavu vārdu, Lai nekad tevi neaizmirstu...
 Iekalšu klintī, lai mūžam tu mans,
 Lai prom nekad neaizietu...
 
 Ar uguns liesmām ūdenī zīmēšu
 To, cik daudz man nozīmē tu,
 Jo mīlestība nekad nenodziest,
 Lai cik ļoti reizēm to gribētu...
 
 Starp mākoņiem tavu vārdu lasīšu,
 Kaut debesis zilas un skaidras būs,
 Ar saules stariem rotaļās iešu
 Kā bērnībā, kad kāds sargāja mūs...
 
 Nejaušas tikšanās, smiekli un asaras,
 Krītoša zvaigzne no saulainās vasaras...
 Atmiņas no sirds nekad neizgaisīs,
 Lai cik pārslu debesis zemē kaisīs.
 
 Izkusis sniegā rakstītais vārds,
 Zudusi klints un mākonis balts...
 Vien sirdī uguns liesmiņa kvēl
 Un mūžīgu laimi cilvēkam vēl...
 |