 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Skumji mazliet... |
| Nodzēs sauli un zvaigznes, Zem zemes mēnesi nones. Norauj lapas no kokiem, Atļauj noticēt jokiem. Dari tā,lai man sāp, Liec augstākā kalnā kāpt, Atņem jūtas un raudāt liec, Jo krūtīs man pukst kas akmensciets. Es neprotu mīlēt,vien sāpināt, Un ļaunumu ciemos aicināt. Man neveicas,ienīstu sevi un dzīvi, Kaut varētu kā putns aizlidot brīvi. Dari ar mani ko gribi, Vislabāk-mani nogalini. Bez tevis tāpat nebūs manis, Jau vienalga,ka pavasaris. Es mīlu tevi,kaut netici man, Klusa dziesma pa radio skan... KAD PALIKS TIK MIERS,CENTIES SAULI NENOSKRIET, PĀRĀK KARSTI...SIRDS SADEG NEPARASTI... |
| (28.03.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |