piecelties ir visgrūtāk
kad rīts klusi raud
pēc pazaudētajām zvaigznēm
bet Tewis te nav
lai noslaucītu lāses
uz mana sārtā vaiga
vējš tās salasīs
un Tew atnesīs
nepazaudējot ne sekundi no manis
Tu nezutraucies
uzticies vējam
piecelties ir visgrūtāk
kad rīts vēl joprojām raud
bet ar katru elpas vilcienu
man paliek vieglāk
jo vējam piemīt
Tawu glāstu smarža
drīz saule nāks glāstīt
arī Tawu vaigu
manā elpā ietinusies...
nebaidies! |