 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Tev. |
| Tu mani apskauj aukstās ziemas naktīs. Tavs siltums ļauj man dusēt mierā. Ik rītu,mostoties un redzot smaidu sejā, Pēc nakts,kurā divas sirdis saplūdušas vienā... Kurš apgalvos,ka tā nav laime?! Kurš teiks,ka tas nav sapnis piepildīts?! Viens otrā viegli spējam iedegt liesmu. Ne tikai liesmu,bet īstu ugunsgrēku. Šais ugunīs mēs sildāmies ar prieku, Un sniegs tad pārvēršas par pelniem No mīlas ugunīm kas izplēn. Ik vakaru,pēc gurdinošās dienas, Zem zilās segas vēlos Tevi redzēt. Tavs smaids un glāsti nepielīdzinās nevienai. Es saspiest vēlos Tevi un vienlaicīgi saudzēt. Tu,mana ikdiena un mani svētki, Tu,mana mīļotā un pašaizliedzīgs draugs. Tu,sapnis mans,tikai tikko sācies, Ko sapņošu es ilgi,kamērt pietiks spēki, Un likto šķēršļu nebūs man par daudz... |
| (31.03.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |