 (www.feini.lv) |
| Aija Celma : Par mani-raganiņu |
| Tur,kur cauri zariem, Netiek saulesstars, Vietā,kuru apiet Tramīgs stirnu bars, Tā kā čūska vijas Zāļu taciņa, Pašas takas galā Mana būdiņa. Skan no manas būdas, Kaķa ņaudieni, Māju sargā vilki, Skatā zvērīgi, Laukā kad no būdas Naktī parādos, Vilki tā kā suņi, Grib lai glaudu tos. Pūce man uz pleca Ritmā šūpojas, Neesmu es veca, Gadu man ir maz, Tikai pāris simtu, Citas raganas, Negrib mani pieņemt, Esot jāmācās. Mēs ar melno runci Buramlietas tās, Lietojuši esam, Atburt jāmācās. Pirms viņš kļuva runcis, Cilvēks bija jauns, Tagad tas pa būdu, Pelēm pakaļ trauc. Mīlam mēs ar pūci Naktīs palidot, Lidoju ar slotu, Pūce pati prot. Patīk kādu niķi, Stiķi izstrādāt, Man tās burvestības, Ļaunās nesanāk. Esmu raganiņa, Skumīgs man ir prāts, Kādēļ manis vairās, Kaut jel nācis kāds. Vai man ir uz pieres Amats uzrakstīts, Ka es raganiņa? Mani mīlēt drīkst! |
| (04.04.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |