 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Gļuks. |
| Vecā sētmalē atpūšas traktors. Dadžu vainags tam rotājās matos. Mēness,galīgi zaudējis kaunu, Norauj mākoņus visus no sevis, Tik vien zelta sandalēs tērpies, Garām zvaigznēm uz pirti iet pērties. Ezis,laikam no sajūsmas lielas, Visu redzēdams izskrien uz ielas. Steigā kažoku otrādi metis, Tagad bļauj tas,pa gaisu šķīst slienas... Suns iet garām un čurā uz ratiem, Mostas zirneklis ar slapjiem matiem. Govs ar tekuli brāļojas stallī. Abi štuko kur sarīkot balli. Vecais runcis pie aptiekas ticis Izdzer buteli baderjāņus. Taisās saimniecei slapināt čībā, Jo tā bieži tam spēra pa ribām. Pats tur biju un vēroju visu. Žēl,ka pamazām apziņa dzisa. Miegs man uznāca neīstā brīdī, Neredzēju es visu līdz galam. Laikam vaina bij’ apēstās sēnēs Kuras par haluciogēnām dēvē. |
| (07.04.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |