izlej no kabatas
vakar salasītos saules starus
ielej manā plaukstā
gan karstumu pacietīšu
neapdedzināšos
jo es ticu
ka Tava elpa
aizpūtīs visus putekļus
no manām skropstām
tikai elpo
iemāci arī mani elpot
nomodā
es eju Tew līdzi
Tawi glāsti neļauj aizmigt
ziedlapas no šodienas pavasara
kutina manas pēdas
nesmejies
iemāci man izelpot
ir tik jauki ievilkt gaisu plaušās
svaigu kas pēc putekšņiem
viegli smaržo
ir daudz vieglāk paskatīties
uz manu apdegušo roku
kad Tawi saulstari
jau aizlidojuši un
putekļi tiem līdzi
elpo beidzot
es arī turpināšu |