Dzejoli rakstīju bērniem, bet sanāca arī tā kā lielajiem! :)
Manā dārzā pavasaris
Rasas zābaciņos skrien;
Bite pienenītē prāto,
Kā lai kājas nesabrien?
Saulīt, pamodini mani
Rīt, kad pati acis ver-
Bitei došu savu šalli,
Lai tā iesnas nesaķer.
Kamenīt, ņem cimdus arī,
Negribu, ka klepot sāc;
Gribu, lai tu manās puķēs
Visu gadu medu vāc.
Lai no zelta puteklīšiem
Saldo sapņu pili cel
Un, aiz pārpratuma sīka,
Sāpīgi man neiedzel!
***
Nu jau kurais pavasaris
Dārza malā klusi brien-
Citas bites... citi ziedi...
Manam laikam līdzi skrien. |