 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Liktenīgā tikšanās. |
| Kad pirmo reizi mūsu skati Un lūpas,nejaušības dzītas saskārās, Man nebij’ nojausmas ne mazākās, Ka gadiem ritot,pieskāriens šis dedzinās. Tā dedzinās man sirdi karstām mīlas liesmām, Ka tajā vietas neatliks nekam, Tik dzejām vien un dziesmām. Tā reizēm sāp un smeldz, Pat skaļā balsī kliedz par to, Ka liktens,būt uz mūžu kopā,liedz. Tici man,tai sāp, Kad reizēm mani krāp, Un sāp,kad nākas nokrāpt tevi. Tik viens tai taktī pukstēt liek, Ka visas mokas kādreiz atalgotas tiek. Gan pienāks dieniņa Kad sirds man gavilēs, Un,laikam ejot,beidzot kopā būsim mēs... |
| (14.04.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |