 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Par kādu, kurš bija, bet tomēr nebija... |
| Viņš bija cilvēks,kurš dzīvoja,juta, Bet kas notiks vēlāk pat nenojauta. Mīļotā sieva to gaidīja mājās Un laimes skrējiens nekad neapstājās. Aizsteidzās laiks,paskrēja gadi, Mijās ziemas un pavasari. Viņš zaudēja darbu,tad sievu savu- Meklēja viņa vien naudu un slavu. Alkohols kļuva tam vienīgais draugs, Kartona kaste-viņa acuraugs, Jo dzīvokļa īre tam sapnis vien Un tā atkal dienas steidzas un skrien. Viņam nav vārda un jūtu nav, Matos sudrabs krāsojas jau. Kas vairs gadus saskaitīt spēs, Kad dzīvojam dažādās pasaulēs... Tā kādu rītu pavisam viens Uz citu zemi devās ceļinieks. Paliks vien ieraksts grāmatā kādā- Stājusies sirds kāda nezināmā... |
| (14.04.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |