 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Noktirne |
| Nakts savas aukstās rokas Uz manas pieres liek Un laužas krūtīs iekšā, Bet sirdi nesatiek. Nāks rīts, un smagais melnums Jau pelēcīgāks kļūs Un manai sirdij tuvāks Un panesamāks būs... No tukšas bleķa bļodas Dzer dzīvi aktieris, Bet dziest jau prožektori, Un beidzas mirklis šis. Ak, rimstiet kaut uz nakti Kā traki elst un skriet Un izrādi šo īsto Ar labu pieminiet ! Pa ielām staigā aklie Un piķa katlos krīt. Man gribējās šo vietu Vēl tīru ieraudzīt... Vien suņa nevainība Ir mūžībai kā takts, Ka nakts nav mana diena Un diena - mana nakts. |
| (15.04.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |