| Ievads 
 Ir smagi un ir viegli cilvēki,
 Un ir tādi, kuriem nosalušas ausis.
 Bet atrisinājums slēpjas pilnmēnesī
 Un palagā, kurš šūpojas kaimiņa balkonā.
 
 Sapņu zirgi saskrējās ar vēju,
 Melnām krēpēm plandot,
 Es vientulību sēju.
 
 Turpinājums
 
 Bailīte maza,
 ja sirsniņa liela.
 Lāča ķepiņa
 tik viena
 rociņu pieturēs
 un iemīlēs.
 
 Nobeigums
 
 Tālu prom, kur zibeņo silu gali,
 dzirksteles šķīst, bet tu
 neatradi mani.
 
 Cik paredzami.
 |