Ievads
Ir smagi un ir viegli cilvēki,
Un ir tādi, kuriem nosalušas ausis.
Bet atrisinājums slēpjas pilnmēnesī
Un palagā, kurš šūpojas kaimiņa balkonā.
Sapņu zirgi saskrējās ar vēju,
Melnām krēpēm plandot,
Es vientulību sēju.
Turpinājums
Bailīte maza,
ja sirsniņa liela.
Lāča ķepiņa
tik viena
rociņu pieturēs
un iemīlēs.
Nobeigums
Tālu prom, kur zibeņo silu gali,
dzirksteles šķīst, bet tu
neatradi mani.
Cik paredzami. |